Laiks un tu, šī pilsēta un skats no augšas, zūd pirmdienas un krustojumu plaukstas
No kurām vienu elpu klīstošu nocēli tik saudzīgi, tu mani atradi, nu es tev došos līdz
Laiks un es, šī pilsēta un skats no augšas, kā milzīgs kalns bez pravieša uz ledus trausla
Pār kuru vienu elpu skumstošu pārvedi tik saudzīgi, tu mani atradi, nu es tev došos līdz
Es tev došos līdz, es tev došos līdz, es tev došos līdz un es tev došos līdz, un es tev došos līdz, un es tev došos līdz, un es tev došos līdz, un es tev došos līdz, un es tev došos līdz, un es tev došos līdz, un es tev došos līdz, un es tev došos līdz
Laiks un tu, šī pilsēta un skats no augšas, pirmdienas un krustojumu plaukstas
Laiks un tu, šī pilsēta un skats no augšas, augšas, pirmdienas un krustojumu plaukstas