Es dodos ceļā saplūst telpa un laiks Jo tagad es varu būt pats pats galvenais Pār savām sajūtām sapņiem noteicējs būt Un noglabāt tos līdz vakaram – lai nepazūd
Man liekas vienīgi tur es varu būt īsts Es varu būt kas vien vēlos - neviens nepazīs Jo man nav vārda un sejas vien smiekli un dejas Un jautājums mūžīgais:
Vai tu tur esi? Es tev pieskarties vēlos, tevi sajust un izgaršot Vai tu tur esi? Es iešu tev līdz, jo neviens mani šeit nesaprot Vai tu tur esi? Jau tik ilgi es gaidu – manam saucienam atsaucies, nāc Vai tu tur esi? Neviens man neatbild – vai tevi redzējis vispār ir kāds?