Es gribu Tev ko pajautāt Vai esi redzējis Latviju rītausmā – jā Tad varam sākt Par sajūtām Kuras visskaudrāk mēs izjūtam tālu no mājām Kā ceļš Kā valoda Tās vieno mūs un tās atņemt vai nopirkt tie nespēs Ir laiks Ar sevi sākt Ko dalīt vienmēr ir bijis un būs
Piedz. Kamēr vasaras rītos no ziedošām pļavām Balta migla pacelsies Lai cik tālu bijis vienalga ko darījis Ceļš mans mājup ies Ja ikviens savu sirdi no bailēm Uun pagātnes sārņiem iztīrīs Strauts kas tek man gar mājām Gadu tūkstošiem ilgi atkal tecēs tīrs
Un var jau būt Sen liekas Tev Ka citur zaļāka zāle un skaistāk dzied putni Kā tiem no tuksnešiem Kas izvelk saknes un ripo – kur labi tur mājas Cik daudz vēl spēka būs Jo kalnam augstajam neredz ne gala ne malas Bet reiz ir jāsaprot Ka tikai kopā tur uzkāpt būs lemts
Varbūt ka esmu naivs Un viss tikai cīņa ar vējdzirnavām Bet kamēr tecēs strauts Mana ticība nezudīs