ir dienas manas tādas ne īsti manas nekādas un visi tikai smaida un pastardienu gaida bet kad pienāk vakars un vairāk nav neviena man gribas visus sūtīt saulespuķes lasīt
un ne pa jokam tikai nebrīnies arī man ir sirds kā mirstīgiem sirds kā sirds no miesas un asinīm tikai man ar to vien nepietiek bezrūpīgos smieklos ša la la pavadītas dienas ša la la bezmērķīgi raibas ša la la izkrāsotas ielas ša la la un ne jau tikai tāpēc ša la la ka man ir bail no miera ša la la es gribu būt kā siena ša la la pret kuru atsist pieri ša la la
es cenšos atrast vārdus klusumā starp meliem un starp nemanāmo atrast pamanāmo un ja kādreiz glābiņš lielgabala lādiņš galvenais ir tālāk tikt līdz pašam galam
un ne pa jokam tikai nebrīnies arī man ir sirds kā mirstīgiem sirds kā sirds no miesas un asinīm tikai man ar to vien nepietiek bezrūpīgos smieklos ša la la pavadītas dienas ša la la bezmērķīgi raibas ša la la izkrāsotas ielas ša la la un ne jau tikai tāpēc ša la la ka man ir bail no miera ša la la es gribu būt kā siena ša la la pret kuru atsist pieri ša la la
bezrūpīgos smieklos ša la la pavadītas dienas ša la la bezmērķīgi raibas ša la la izkrāsotas ielas ša la la un ne jau tikai tāpēc ša la la ka man ir bail no miera ša la la es gribu būt kā siena ša la la pret kuru atsist pieri ša la la