viņas sapņi ir par to tālu zemi, mīļoto viņa tic ka ne jau viss ir tikai melns un slikts viņas naktis ir par to savu mieru pārdoto un kad pienāks rīts tā atkal visu aizmirsīs
maijpuķītēm piebārstīts viņas smaids un viņa tic sāpes nāk un sāpes iet bet maijpuķītēm jāpaliek vijolītēs izkrāsots viņas spīts un viņas sirds trīc no bailēm pieskarties vijolītēs pamosties
viņas rīti nemelo tie ar smaidu spoguļos stāsta tai cik labi būt līdz galam neīstai lūpas krāsas un mazliet acu tušas piedodiet bet ko lūgt ja dzīvē tev vairs tiešām nav kur iet