Pilsēta guļ vējam laujot vaļu Noplucis suns mēkle pagātni savu Pats savā pilsētā jūtas viņš lieks Meklējot jēgu tās palicis viens Nogurums ieņem vietu uz sola Parkā kur klaiņo vēja domas Smagums aisli gar ielas smagu Nospļauties tam, tam diena par garu
piedz Nav viņš ļauns, bet tomēr man kauns Nav viņš pēlnijis tadu labu Vēja dziesmu par savu
Vējā tā skrienot nepietiek elpas Kaut kur pazūd tam laiks un telpa Pilsēta guļ vejam laujot vaļu Noguris suns smagums pabeidzis? savu