Kad zeme apstāsies, Mums būs ko pastāstīt Tiem sešiem miljardiem, Kas miera neatzīst Par to, ka debesīs Mēdz teikt, ka sapratīs Par to ko kaimiņš teiks, Ja durvis aizkritīs Par to cik nepatiess Ir rīts, ja pamosties Ir tikai pienākums, Kurš sen līdz kaklam visiem mums
Par to ja aizslēdz durvis ciet, Aiz durvīm kādam jāpaliek, Jo kādam vienmēr prom jāaiziet Par to, ja pieķers paslēpies Aiz mākoņiem un izliecies Par miglu debesīm.. Vienalga ko
Paspēlēsim paslēpes Slēpies tu, bet es būšu brīvs Varbūt, ka mūs nepieķers Ālējoties debesīs
No putniem izvairies Jo tie kā ierasts skries Kaut kur uz dienvidiem Uz gubu mākoņiem Un nepateiks neviens Kāpēc tā smaržo siens Un nav kam paprasīt, Kas notiks aizparīt Mums lūdzu pastāstiet Kāpēc jums durvis ciet Kāpēc mums vienmēr šķiet Ka kādam tūlīt jāaiziet
Un tikai lūdzu nemāciet Mums to, kā laikus apstāties Mums jāzin tikai to, kā ieskrieties Un spārnos augstu pacelties Par enģeļiem kā pārvērsties Kā krist un nebaidīties sasisties
Paspēlēsim paslēpes Slēpies tu, bet es būšu brīvs Varbūt, ka mūs nepieķers Ālējoties debesīs
Hei, kāpēc man šķiet, Tev vēl jāpaliek Ķer to mākoni ciet Lec, jo nav jau kur iet
Un tad, kad aizslēdz durvis ciet Esmu .. kādam jāpaliek Var notikt tā, ka nesatiek Tevi neviens
Kāpēc man šķiet, Tev vēl jāpaliek Ķer to mākoni ciet Lec, jo nav jau kur iet
Paspēlēsim paslēpes Slēpies tu, bet es būšu brīvs Varbūt, ka mūs nepieķers Ālējoties debesīs Mums miljons pēc miljarda skries līdz