Zem lidmašīnas sudrabotā spārna Tik tikko jaušams vīd vēl dzimtais krasts Es dodos pasaulē pēc nezināmā Un ceru atrast to kas neatrasts
Drīz debesis jau iekrīt okeānā Virs mākoņiem līkst neredzamais tilts Man līdzi drusku nobružātu sapņu Un kabatā no tevis kastanis
Piedz. Mēs tepat vien blakus esam Šajā mazā pasaulē Arī tad ja mana roka Šodien tavu neaizsniedz Es ar tevi sarunāšos Siltā vēja valodā Jo tu mani sadzirdēsi Otrā krastā tik un tā
Es gribu daudzkrāsaino ļaužu sejās Man pazīstamus rakstus izlasīt Un veroties no debesskrāpja jumta Cik līdzīgi mēs esam ieraudzīt
Es gribu lielpilsētas ielu korī Man mīļo pūt vējiņi saklausīt Tu nebaidies es atkal atgriezīšos Mans kompass- tevis dotais kastanis