VILKI (Волки) - Bunkurs 13. (бункер 13) | Текст песни

• Тексты песен
• VILKI (Волки)
• Bunkurs 13. (бункер 13)

Bunkurs 13

Reiz bija bunkurs trīspadsmit,
Kur veči dzīvoja.
Kad granātu tur iemeta,
Tad sūdi pajuka.

Atskan sprādziens,
Ka nobīstas pats velns.
Kur agrāk bunkurs stāvēja,
Tur tagad caurums melns.

Pie cepures mums nāve mirdz,
Un kaujā līdzi iet.
Dreb bailēs ienaidnieka sirds,
Kad iesākam mēs smiet.

Vaņka, laidies,
ka vaļinki vien zib.
Jo mana roka nadzīga
Pie bārdas ķert Tev grib.

Reiz bija bunkurs trīspadsmit,
Kur veči dzīvoja.
Kad granātu tur iemeta,
Tad sūdi pajuka.

Hei, Vella veči,
Ko visu tie gan prot:
Uz pi...rkstiem, staigāt šņabi dzert,
Ar di...ausiim mušas ķert.

Vienalga, kāds ir šņabim trauks –
Vai spainis tas, vai stops.
Kad visu rīklē salejam,
Tad – piedzēries kā lops.

Nāc iekšā, dārgais,
Es šņabim uzsaucu,
Jo, kad reiz līķis būšu es,
Tad vairāk nedzeršu.

Bet kas ar mums nav draudzīgi,
Lai labāk paiet nost,
Jo neesam mēs saudzīgi,
Mēs šaujam tādus nost.

Kas vēl dzīvi,
Lai kopā turamies,
Jo tik un tā pēc nāves reiz
Mēs ellē tiksimies.