Saspringti sagrābis spilvenu rokās
satinis segu septiņās krokās
bieži vien attopos gultā es kails
skrienot pa Maskavu aizvērtām acīm
Lejā pa trepēm, caur parādes eju
steigā gar somām un koferiem svešiem
nodūris galvu un paslēpis seju
es eju uz taviem solīšiem, eju
Lūdzu neatļauj
aizmigt man vienam
lūdzu neatrauj
mani no sevis
Skrienot uz gaismu tālu sev priekšā
es pamazām notrūku, noiru nost
pa vienu ceļu mēs dzīvi iet sākām
bet dažādos virzienos aizklīdām
Stacijas laukums un cilvēku daudz
bet man vajadzīgs viens un tas mani uztrauc, jo
tuvāk es biju, jo tālāk nu būšu
visu vasaru savas asaras dzeršu
Lūdzu neatļauj
aizmigt man vienam
lūdzu neatrauj
mani no sevis
Vocal Group Cosmos еще тексты
Оценка текста
Статистика страницы на pesni.guru ▼
Просмотров сегодня: 1