Trīs ķēniņi reiz valdīja
Pār mūsu Kurzemi,
Cum trij-jai-jā, cum trij-jai-jā,
Pār mūsu Kurzemi.
Tie deva bargus likumus,
Lai miezīt` nesēj vairs,
Cum trij-jai-jā, cum trij-jai-jā,
Lai miezīt` nesēj vairs.
Mēs, Kurzem`s zēni, latvieši,
Šo miezīt` cienījam,
Cum trij-jai-jā, cum trij-jai-jā,
Šo miezīt` cienījam.
Ar arkliem zemi aparam
Un miezīt` iesējam,
Cum trij-jai-jā, cum trij-jai-jā,
Un miezīt` iesējam.
Aug miezīts, galvu grozīdams,
Un gaida rudeni,
Cum trij-jai-jā, cum trij-jai-jā,
Un gaida rudeni.
Tad nopļaujam un nokuļam,
Un klētī saberam,
Cum trij-jai-jā, cum trij-jai-jā,
Un klētī saberam.
Tad viņu mucā mērcējam
Un asnus diedzējam,
Cum trij-jai-jā, cum trij-jai-jā,
Un asnus diedzējam.
Un no tā miezīš` asinīm
Mums brūnais alutiņš,
Cum trij-jai-jā, cum trij-jai-jā,
Mums brūnais alutiņš.
Mēs alutiņu iedzeram
Un jautri uzdziedam,
Cum trij-jai-jā, cum trij-jai-jā,
Un jautri uzdziedam.
Ir gards un salds šis alutiņš,
Lai miezīt` slavējam,
Cum trij-jai-jā, cum trij-jai-jā,
Lai miezīt` slavējam.
Виктор Лапченок и Нора Бумбиере еще тексты
Оценка текста
Статистика страницы на pesni.guru ▼
Просмотров сегодня: 2