Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros,
Tauru skaņās kad viļņojas gaiss,
Cauri pilsētas vecajiem vārtiem
Ienāk latviešu strēlnieku pulks.
Aiz aizkariem augstu pie loga
Meičas actiņas skumīgi mirdz;
Domā strēlnieki - meiča ir daiļa,
Vai kāds brīnums, ka iesilst tiem sirds.
Pie miera jau strēlnieki dodas,
Ir pusnakts un visi jau dus.
Tikai dārzā zem ozola zariem
Mainās skūpstiem, bet ozols cieš klus`...
No rīta zeltsaules staros,
Tauru skaņās kad viļņojas gaiss,
Dodas strēlnieki sīvajā kaujā,
Kas ir bijis, to nestāsta nakts.
Aiz aizkariem augstu pie loga
Meičas actiņas skumīgi mirdz;
Domā meiča - vai redzēšu zēnu,
Kura dēļ klusi pukst mana sirds.
Jau aurot sāk rudeņa vēji,
Brāļu kapenēm pāri tie skrien.
Bāla meiča kopj kapu ar rozēm,
Rūgtu rūgtajas asaras lej.
1917
Вокальный ансамбль под управлением Э. Рачевска Духовой оркестр штаба Прибалтийского военного округа, дирижер А. Данилов еще тексты
Оценка текста
Как вам текст?
1 out of 5
2 out of 5
3 out of 5
4 out of 5
5 out of 5
Статистика страницы на pesni.guru ▼
Просмотров сегодня: 1