Kad berniba, berniba Man tika pari nodarits, Es pasteidzos, pasteidzos Tad mati uzmeklet tulit, Lai iekertos, iekertos Ar rokam vinas prieksauta, Un mate man, mate man Tad pasmejusies teica ta:
Ta gaja laiks, gaja laiks, Un nu jau mates lidzas nav. Vien pasai man, pasai man Ar visu jatiek gala jau, Bet brizos tais, brizos tais, Kad sirds smeldz sapju rugtuma, Es pati sev, pati sev, Tad pasmejusies saku ta:
Piedz
Ka aizmirsies, aizmirsies Man viss jau dienu rupestos! Lidz piepesi, piepesi No parsteiguma satrukstos, Jo dzirdu es, dzirdu es, Ka pati sava nodaba Cukst klusinam, klusinam Jau mana meita smaidot ta: