Kad bērnībā, bērnībā Man tika pāri nodarīts, Es pasteidzos, pasteidzos Tad māti uzmeklēt tūlīt, Lai ieķertos, ieķertos, Ar rokām viņas priekšautā Un māte man, māte man Tad pasmējusies teica tā:
Tā gāja laiks, gāja laiks, Un nu jau mātes līdzās nav. Vien pašai man, pašai man Ar visu jātiek galā jau. Bet brīžos tais, brīžos tais, Kad sirds smeldz sāpju rūgtumā Es pati sev, pati sev Tad pasmējusies saku tā:
Kā aizmirsies, aizmirsies Man viss jau dienu rūpestos, Līdz piepeši, piepeši No pārsteiguma satrūkstos, Jo dzirdu es, dzirdu es, Kā pati savā nodabā Čukst klusiņām, klusiņām Jau mana meita smaidot tā: