Bet es neparko tos neatdotu Tos vienkāršos rītus mūsējos Bet es neparko to nepārdotu To kafijas krūzi tavējo
Tā jau ilgi stāv te plauktā Tā jau ilgi atpūšas Tā jau ilgi gaida tādus brīžus, Vienkāršus un nesteidzīgus,pierastus un nesavtīgus..
Bet nu vairs neko Tos vientuļos mirkļus pelēkos Es visu atdotu lai tik redzētu To kafijas krūzi pielietu , Tā jau ilgi stāv te plauktā Tā jau ilgi atpūšas, Tā jau ilgi gaida tādus brīžus Vienkāršus un nesteidzīgus,ierastus un nesavtīgus.
Tā jau ilgi stāv te plauktā, Tā jau ilgi atpūšas Tā jau ilgi gaida tādus brīžus Vienkāršus un nesteidzīgus,pierastus un nesavtīgus. Tā jau ilgi stāv te plaukta Tā jau ilgi atpūšas Tā jau ilgi gaida tādus brīžus Vienkāršos un nesteidzīgus.. pierastus un nesavtīgus.