Rudens kā rudens Biezie un gājputni laižas uz Nīlu Pēkšņi man likās Tu esi mans draugs un es Tevi mazliet mīlu Saule cēlās un krita Es biju tavs Meistars un tu mana Margarita Vai izskaidrot proti? Ja sākumā likās mazliet, tad nu jau ļoti, ļoti.
Kāds mūs sauc tepat aiz stūra Vai klusi dauzās pie palodzes Laid savus putnus ārā no būra Uz kurieni tie lidos, tur arī es Joprojām ļoti, ļoti
Kad barojām pīles Asaras krita Tev lielas kā ozola zīles Laiki met lokus Dažreiz saule slēpjas kastaņu kokos Kā jūrnieki rumu Tu gribi Munameģi, es braukšu uz Karakumu Ar sarkanām neļķēm Laiks atvadīties, ir rudens Ļaudis klīst pa vientuļām peļķēm
Kāds mūs sauc tepat aiz stūra Vai klusi dauzās pie palodzes Laid savus putnus ārā no būra Uz kurieni tie lidos, tur arī es
Kāds mūs sauc tepat aiz stūra Vai klusi dauzās pie palodzes Laid savus putnus ārā no būra Uz kurieni tie lidos, tur arī es