Puikas, šis brauciens būs tāls un traks, — Stūre trīc rokās manās. Šis brauciens būs tāls un smags. Tā būs izlaušanās. būs izraušanās no tā, kas man ir, Tajā, ko gribu es dabūt. Kāda pieticības siena mūs šķiŗ No pasaules tās, kuŗā man jābūt. Kur minūtei stundu vērtība ir, Kur nedzīvo, mūžu lāpot, Kur mirklis kā vējš un kā krusas grauds Sit sejā, Sit mīlot, Sit sāpot. Tā būs izlaušanās. Stūre trīc rokās manās. Tā būs izraušanās.
Stūrei viens likums — savaldīt! Stūrei viens likums — griezt! Puikas, tos ceļus, kas rāmi slīd, Nebrauksim! Nebrauksim! Nevaru ciest.
Asfalts un asfalts, un asfalts kluss, lielceļi lēniem lokiem. Nē, puikas, — stūri vajag just Pagriezienos starp kokiem! Kalns. Lejā irdenas smiltis spīd. Ātrums. Daudzi šeit kritīs... Savaldīt. Savaldīt. Savaldīt! Stūri man neizsitīs! Tā būs izlaušanās. Stūre trīc rokās manās. Tā būs izraušanās. Tā būs izlaušanās. Stūre trīc rokās manās.
Puikas, šis brauciens būs tāls un traks, — Stūre trīc rokās manās. Šis brauciens būs tāls Puikas, nu kā tad? Nav laika prātot