Gustavo, Ieva Kerēvica - Skaidras debesis I | Текст песни

• Тексты песен
• Gustavo, Ieva Kerēvica
• Skaidras debesis I

Es pēc darba
Taisnā ceļā devos, nē, bet traucos pie miera.
Miers klusēja, dziļdomīgi raucot pieri.
Vismaz man tā sākotnēji likās.
Jautāju, kas mani gaida nākotnē un, vispār,
Kā īsti attīstīsies tehnoloģijas?
Kas mūzikā diez rullēs, tehno?
Loģiski, labāk, lai tas būtu mans lauciņš.
Es tik jautāju, bet neatbild neko daudz viņš.
Kā miera fans gribēju mūs sabildēt,
Bet miera plānā tieši tad bija klusi atbildēt:
“Muzons, Gustav? Beidz, da nē!
Klausies, kā klusums spēj skanēt,
Kā elpo ar katru vēju planēta!
Tver šīs elpas katru reizi tā, kā Monē!”
Es viņu paklausīju, un jau pēc pirmās
Jaukā tonī iekrāsojās debesis sirmās.

Piedziedājums (Ieva Kerēvica)

Es redzu cauri mākoņiem,
Kas pāri slīd tikai brīdi.
Un tur ir skaidras debesis,
Kas spilgti spīd, vienmēr spīd.

Zini kā -
Aizķerties ciemos ir mana vājība,
Īpaši pie miera, kur bija gana mājīgi,
Bet ētikas normas man lika jautāt:
“Vai netraucēju?” Un, ka tik nav tā,
Ka mieram tagad kaut kas svarīgāks būtu darāms.
Un, ja es paliktu vēl brīdi, vai tas būtu garām?
Jo viņu gaida tak’ vidējos austrumos!
Miers smaida un saka: “Idejas paust tu proti.”
Un skaidro, ka viņš jau visur valda,
Tikai tie, kuri, lai valdītu, skalda,
Sēžas par mieru čalot pie galda
Gan ar stobru, gan ar balodi baltu.
Tad vēl viegli ar azartu spriedām,
Kā uziet prieku sīkās, mazās lietās.
Viens no variantiem - ar dziļu pietāti -
Nēsāt mikroskopus briļļu vietā.

Piedziedājums

Un tajā dienā man neko citu neprasījās.
Domas, šķiet, pat viegli krita depresijā,
Jo savu uzmanību veltīju mieram
Un tam kā par šo tikšanos, lai es citiem pierādu.
Lūdzu uztriept autogrāfu uz lapas,
Kaut uz talona kaut kāda, būs labs.
Viņš parakstījās, iebāzu to kabatā.
Un tagad savādāk raugos es uz klapatām.