Kāsis - Mantojums | Текст песни

• Тексты песен
• Kāsis
• Mantojums

Skudriņas
par visu ķermeni un slikta dūša,
No austrum puses varen` simpfonija, taures pūš,
Kuš! Tā spēkā klausās, baiļu trīsās raustās,
Jo ja dzīvot tajos laikos klusi būt domas balstās,
Jaunu vēsturi nedomāju, atstāstu man reiz stāstīto,
Sajūti kauto tuvu sirdij - ņem un trekni pasvītro,
Tie bij` laiki, kad nekrita lidmašīnas, negrima kuģi,
Tāpat vien darba laikā nedrīkstēja deldēt bruģi,
Tad skaloja smadzenes tiklīdz bērns skolā iestājas,
Dažādas aktivitātes kā jau sīču vecumā pieklājas,
Meitene, zēns, bet ja labākais, tad oktobrēns,
Tik pār nevainīgām norisēm - pamatdoma tēns,
Pamatskolas vecuma bērniem iestāsta, ka viņi grib,
Lai Ļeņina galvu liesmojoša zvaigznē pie krūtīm zib`,
Un tā no oktobrēna par pionieri, kaklā sarkanu lakatu,
Un ar nemainīgā akmens sauki - vienmēr gatavi,
Mīlēt, gatavi komunisma atbalstam - darīt visu,
Tas plaukst, bet ja spākšanu izmantosim klizmu,
Nākāmā komjonatne ar citu nozīmi pie krūtīm,
Šitie gudrāki,lielāki-kongresos tiem smadzenes kruķī
rūpīgi,
Tam jākļūst par labu katras ģimenes sabiedroto,

Organizācijas
masu raksturs ar tās darbību politisko,
Tā bij` ievirze, neaizstājam pilsonības skola,
Katram PSRS pilsonim stingrā valsts roka,

Vēl
6 gadi atlikuši līdz 10 gades maiņai,
Par manu dzimšanas dienu jākļūst 26. maijam,
Dubūlts velna ducis, nebij` padomju gigants vēl jucis,
Šo to paspēj` ieraudzīt kamēt tankkuģi gremdē sūdu,
Kā manus sērkociņus uz peļķi nesa ik pavasri tētis,
Uz vietējo veikalu slauc deficīta preces,
Brēcoši bērnie pierokām, lai tač` ātrāk tiktu,
Rindas sākumā un savās saldum tašās liktu,
Pienu, sviestu, Manna viss pa drusciņai, nekas zem
kannām,
Uz ciema padomi pakaļ taloniem, galvu klanam,

Kuponziepēm,cukuram,apavi
em,apaviem,šņabim,grieķie

Un
kautkur tikai pa sānām varēja iztērēt nopelnīto,
Paskaties uz tautu, lai viss citādi būtu,
Viņi tač acīm pāri ādu rautu,
Uguns katrā sirdī satver plaukstu, satver plaukstu,
Vienojas baltijas ceļā, lai cerība par brīvību plauktu,

Kā
vakar būtu bijis atceros, ka vaicāju raudot,
Vai arī mūsu ciemā nāks karavīri šaujot,
Svlpjot rasējošām lodēm, gaismas ceļu radot,
Kā melnbaltajās ainās kur istabā pa televizoru staroj`,
Tur nebij atbildes, tik samūlsuši skatieni,
Tētis iesauc, miega vilcieninš uz gūltu attiet,
Gala stacijā gaidīs miedziņs, un ja es to satie`k
Lai svecienus nododu, ko viņš zem splivena paliek,
Pagāja daudzi gadi, un tikai tad ar aci vērīgi,
Es redzēju ko Krievija uzskatija par vērtību,
Ta paņēma līdzi tankus, aviāciju bruņumašīnās,
Atstāja cilvēkus, kara pulksteņus,mehānismus mīnas,
Kas tagad sprākst, šķembas lido uz visām pusēm,
Grib būt pilsoņi, latviski vārdi, lai tik nau jāņem
mutē,
Škebina, ka uz senču zemes mani sauc par Gans`u,
Tie kas klubā Tonuss mēģina saķert transu,
Ja te

Kāsis еще тексты