Kaut uz vienu dienu, kaut vai tikai uz vienu Met mūs uz zemes tālu vai vistālāko galu, Kur var klāties plāni, ja nepieklājīgs, Bet citādi dzīve kā kamīns mājīgs, Viss kā pirmssākumos Ļaudis alās un ierakumos.
Uz manas ielas Nav ne mājas, ne sienas, Nav pat vietas vārtrūmē, bet zini, Mīļā, tavas mājas manā azotē, Mīļā, tavas mājas manā azotē.
Kaut uz vienu dienu, kaut vai tikai uz vienu Dod savas drēbes man, lūk, tev manas un Metam tās prom. Divi kaili, bez pasēm un tituliem - vīrs un sieva Viss kā pirms Kristus, es - Ādams Un tu - mana Ieva.
Uz manas ielas Nav ne mājas, ne sienas, Nav pat vietas vārtrūmē, bet zini, Mīļā, tavas mājas manā azotē, Mīļā, tavas mājas manā azotē.
Vēl viens mirklis un tu aizlido, es tevi redzu, Bet nezinu, kurp tu klejo \"Zāle\" vai aeroplāns, stikla acīm Tu lūdz mani dejot. Lai tā būtu - šī deja ir pēdējā, es aizveru acis, Mēs krītam lejā, Debesjums, debesjums, šo dienu Zeme iztiks bez mums.
Uz manas ielas Nav ne mājas, ne sienas, Nav pat vietas vārtrūmē, bet zini, Mīļā, tavas mājas manā azotē, Mīļā, tavas mājas manā azotē. Mīļā, tavas mājas manā azotē Jo mīļā, tavas mājas manā azotē