Sudāvu jātnieki Kareivji brašie Kā vanagi trauc Kumeļos ašos
Tas kas dzimis šai skarbā zemē Piedzimis, lai būtu brīvs Tikai tas, kurš varēs būt par citiem stiprāks Izdzīvos un beigās vēl paliks dzīvs
Es esmu zobens abpusgriezīgs Malduguns, kas pēdas jauc Es esmu vilks tumšās naktīs Uz mēnesi kas skaudri kauc
Mūs nesaliekt, mūs nepievērst No zemes šis mūs neizdzēst Kur asins lejas Sudāvi nāvei sejā smejas
Un kad laiks mans pienāks Pie tēvu tēviem doties Lai skan sēru dziesma no manis atvadoties Medību laukos citos mans kumeļš atkal rikšos Un dižos taurus dzenot, suņi ries